Latviešu alfabēts
| Latviešu alfabēts | ||
|---|---|---|
| Tips | alfabēts | |
| Valodas | latviešu | |
| Laika periods | 1908. gads – mūsdienas | |
| Statuss | aktīva | |
| Raksta virziens | no kreisās uz labo | |
| Izcelsmes rakstība |
latīņu rakstība → protosīnājas raksts → feniķiešu raksts → grieķu alfabēts → senitāļu rakstības → latīņu alfabēts → čehu alfabēts → Latviešu alfabēts | |
| Atvasinātās sistēmas |
latgaliešu alfabēts | |
| Unicode rangs | latīņu bloka apakškopa | |
| ISO 15924 | Latn | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Latviešu alfabēts ir no latīņu raksta atvasināts alfabēts, ko lieto, rakstot latviešu valodā. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 burti — 22 nemodificēti latīņu burti un 11 modificēti ar diakritiskajām zīmēm. Latviešu valodas ortogrāfija ir pielāgota fonētiskajiem principiem, ievērojot valodas izrunu.
Alfabētu izstrādāja Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija 1908. gadā, un tajā pašā gadā to apstiprināja ortogrāfijas komisija Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna vadībā.[1] Alfabēts ar likumu Latvijas Republikā ieviests no 1920. līdz 1922. gadam.
Latviešu valodas ortogrāfija vēsturiski izmantoja sistēmu, kas balstīta uz vācu fonētiskajiem principiem, savukārt latgaliešu valodu pieraksta, izmantojot poļu ortogrāfijas principus.
Mūsdienu alfabēts
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienu latviešu alfabēts sastāv no 33 burtiem, 22 nemodificētiem latīņu alfabēta burtiem un vēl 11 ar diakritiskajām zīmēm modificētiem burtiem.
| Lielie burti | |||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| A | Ā | B | C | Č | D | E | Ē | F | G | Ģ | H | I | Ī | J | K | Ķ | L | Ļ | M | N | Ņ | O | P | R | S | Š | T | U | Ū | V | Z | Ž | |
| Mazie burti | |||||||||||||||||||||||||||||||||
| a | ā | b | c | č | d | e | ē | f | g | ģ | h | i | ī | j | k | ķ | l | ļ | m | n | ņ | o | p | r | s | š | t | u | ū | v | z | ž | |
| Burts | Nosaukums | SFA (IPA) | Burta biežums[2] | Burts | Nosaukums | SFA (IPA) | Burta biežums[2] | Burts | Nosaukums | SFA (IPA) | Burta biežums[2] |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| A, a | a | /ɑ/ | 11,78% | H, h[a] | hā | /x/ | 0,22% | O, o | o | /uɔ̯/,/o/,/oː/ | 3,85% |
| Ā, ā | garais ā | /ɑː/ | 4,09% | I, i | i | /i/ | 9,33% | P, p | pē | /p/ | 2,89% |
| B, b | bē | /b/ | 1,67% | Ī, ī | garais ī | /iː/ | 1,92% | R, r | er | /r/,/rʲ/ | 5,58% |
| C, c | cē | /t̪͡s̪/ | 1,19% | J, j | jē | /j/ | 2,55% | S, s | es | /s̪/ | 8,06% |
| Č, č | čē | /t͡ʃ/ | 0,08% | K, k | kā | /k/ | 3,92% | Š, š | eš | /ʃ/ | 0,95% |
| D, d | dē | /d̪/ | 3,03% | Ķ, ķ | ķē | /c/ | 0,14% | T, t | tē | /t̪/ | 6,04% |
| E, e | e | /e/,/æ/ | 6,15% | L, l | el | /l/ | 3,44% | U, u | u | /u/ | 5,16% |
| Ē, ē | garais ē | /eː/,/æː/ | 1,66% | Ļ, ļ | eļ | /ʎ/ | 0,40% | Ū, ū | garais ū | /uː/ | 0,40% |
| F, f[a] | ef | /f/ | 0,33% | M, m | em | /m/ | 3,54% | V, v | vē | /v/ | 2,84% |
| G, g | gā | /g/ | 1,67% | N, n | en | /n̪/,/ŋ/ | 4,30% | Z, z | zē | /z̪/ | 1,82% |
| Ģ, ģ | ģē | /ɟ/ | 0,16% | Ņ, ņ | eņ | /ɲ/ | 0,38% | Ž, ž | žē | /ʒ/ | 0,21% |
Dz un Dž
[labot | labot pirmkodu]Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu dz (/d̪͡z̪/) un dž (/d͡ʒ/) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem.
Ā, Ē, Ī un Ū
[labot | labot pirmkodu]Patskaņu burti A, E, I un U var būt papildināti ar garumzīmi, lai norādītu to garumu, nemodificēti burti ir īsi.
Č, Š un Ž
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienu latviešu alfabētā ir trīs modificēti burti ar apgriezto jumtiņu (ˇ), kas aizgūti no čehu ortogrāfijas — Č, Š un Ž. Šie burti tiek izrunāti attiecīgi kā /tʃ/, /ʃ/ un /ʒ/.
Ģ, Ķ, Ļ un Ņ
[labot | labot pirmkodu]Burti Ģ, Ķ, Ļ un Ņ ir rakstīti ar mīkstinājuma zīmi zem tiem (mazajam burts g raksta virspusē). Tie ir modificētas (palatalizētas) G, K, L un N versijas un attiecīgi apzīmē skaņas /ɟ/, /c/, /ʎ/ un /ɲ/.
Kārtošana
[labot | labot pirmkodu]Alfabētiskā kārtošanā burti Č, Š, Ž, Ģ, Ķ, Ļ un Ņ tiek šķiroti atsevišķi no to nemodificētajiem ekvivalentiem, bet Ā, Ē, Ī un Ū bieži tiek šķiroti kā vienkārši A, E, I, U.
Vēsturiskas alfabēta variācijas
[labot | labot pirmkodu]
No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos izmantoja modificēto gotisko rakstu (fraktūru).
| Burts | Nosaukums | SFA (IPA) | Burts | Nosaukums | SFA (IPA) | Burts | Nosaukums | SFA (IPA) |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 𝔄, 𝔞 | a | /ɑ/ | ℌ, 𝔥 | hā | /x/,/h/ | 𝔒 (𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | /o/,/ua̯/,/oː/ |
| 𝔄𝔥 (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | /ɑː/ | ℑ, 𝔦 | i | /i/ | 𝔓, 𝔭 | pē | /p/ |
| 𝔅, 𝔟 | bē | /b/ | ℑ𝔥 (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | /iː/ | ℜ (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | /r/,/rʲ/ |
| ℭ (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | /ts/ | 𝔍, 𝔧 | jē | /j/ | 𝔖̷, ſ, 𝔰̷ | es | /s/ |
| 𝔗ſ𝔠𝔥, 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | /tʃ/ | 𝔎, 𝔨 | kā | /k/ | 𝔖̷𝔠𝔥, 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | /ʃ/ |
| 𝔇, 𝔡 | dē | /d/ | 𝔎̷, 𝔨̷ | ķē | /c/ | 𝔗, 𝔱 | tē | /t/ |
| 𝔈, 𝔢 | e | /e/,/æ/ | 𝔏, 𝔩 | el | /l/ | 𝔘, 𝔲 | u | /u/ |
| 𝔈𝔥 (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | /eː/,/æː/ | 𝔏̷, 𝔩̷ | eļ | /ʎ/ | 𝔘𝔥 (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | /uː/ |
| 𝔉, 𝔣 | ef | /f/ | 𝔐, 𝔪 | em | /m/ | 𝔙, 𝔳 | vē | /v/ |
| 𝔊, 𝔤 | gā | /g/ | 𝔑, 𝔫 | en | /n/,/ŋ/ | 𝔖, 𝔰 | zē | /z/ |
| 𝔊̷, 𝔤̷ | ģē | /ɟ/ | 𝔑̷, 𝔫̷ | eņ | /ɲ/ | 𝔖𝔠𝔥, 𝔰𝔠𝔥 | žē | /ʒ/ |
Divskaņa /ie/ attēlošanai izmantoja burtkopu 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burtus") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. Fraktūru divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski nomainīja antīkva, ko jau agrāk izmantoja rokrakstos.
Pirms Otrā pasaules kara alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, izmantoja burtus un digrafus Ō, ō, Ŗ, ŗ, Ch, ch.
Pareizrakstības reformu, aizstājot Ŗ ar R, CH ar H un Ō ar O, pieņēma 1938. gadā,[4] bet pēc tam 1939. gadā Ŗ un CH atjaunoja,[5] Ō atjaunoja 1940. gadā,[6] Ŗ un Ō beidzot no alfabēta izņēma 1946. gadā[7] un CH — 1957. gadā.[8]
Burtus CH, Ō un Ŗ joprojām lieto drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms padomju laika valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, kas paredzēts latviešu diasporai un kurā izmanto vecāku ortogrāfiju, tostarp burtus CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts "Brīvā Latvija".
Ŗ, ŗ
[labot | labot pirmkodu]Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1938. gadā,[9] tad pēc Latvijas okupācijas atjaunoja 1940. gadā[10] un atkal atcēla 1946. gadā.[7]
Pēc valodnieka Jāņa Kušķa domām, mīkstā r nelietošanas dēļ:
- ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa;
- dažkārt vērojams līdzskaņu mijas zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā;
- vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos.
- slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts;
- divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt vienīɡi pēc konteksta.[11]
Burti CH, Ō un Ŗ joprojām tiek lietoti drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms padomju laika valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, lai arī tāds, kas paredzēts latviešu diasporai, bet kurā tiek izmantota vecāka ortogrāfija, tostarp burti CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts “Brīvā Latvija”.
Alfabēta trūkumi un priekšrocības
[labot | labot pirmkodu]- Ar vienu burtu o tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː].
- Ar vienu burtu e tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt patskaņu harmoniju).
- Ar vienu burtu ē tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː].
- Ar vienu burtu apzīmē gan dentālo [n], gan velāro [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos runga, Ranka).
No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek asimilēta pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts].
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Vēsture» (latviešu). Latviešu valodas aģentūra. Skatīts: 2018. gada 18. marts.
- 1 2 3 4 Stefan Trost. «Alphabet and Character Frequency: Latvian (Latviešu)». www.sttmedia.com (angļu). Skatīts: 2022-06-24.
- ↑ Dace Praulinš. «2.3 Consonants - Līdzskaņi». Latvian: An Essential Grammar. Routledge, 2012. ISBN 9781136345364. Skatīts: 2018. gada 18. marts.
- ↑ «Laikraksts "Latvietis"». www.laikraksts.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-10-23. Skatīts: 2022-06-24.
- ↑ Apstiprināti pareizrakstības komisijas atzinumi par latviešu pareizrakstību // Latvijas kareivis. — 1939. — № 155.
- ↑ «Pareizrakstība-1940». Google Docs (latviešu). Skatīts: 2022-06-24.
- 1 2 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību Arhivēts 2022. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē., Cīņa, 08.06.1946
- ↑ Valodas kultūrai // Cīņa. — 1957. — № 306.
- ↑ Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9
- ↑ Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940
- ↑ Jānis Kušķis. «Ŗ, ŗ» (PDF). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. martā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latviešu alfabēts.
|