Š
Š ir latīņu alfabēta modificēts burts, kas tiek lietots latviešu valodā. Tas tiek izveidots no burta S, pievienojot tam apgriezto jumtiņu virs burta. Š latviešu alfabētā ieņem 27. vietu, latgaliešu alfabētā — 28. vietu. Burts Š ir 10. retākais burts latviešu valodā — analizētā korpusā tas sastāda tikai 0,95% no visiem burtiem tekstos.[1]
Izruna
[labot | labot pirmkodu]Š apzīmē nebalsīgu postalveolāru frikatīvu [ʃ]. Izrunas laikā mēles gals vai priekšdaļa tiek pacelts uz augšu un nedaudz atvelkts atpakaļ, tuvojoties vai viegli saskaroties ar cieto aukslēju apgabalu aiz augšējiem priekšzobiem (postalveolārajai zonai), radot šļūdošu, berzējošu skaņu. Gaisa plūsma tiek spiesta šaurā kanālā starp mēli un aukslējām, bet nav pilnībā aizturēta, atšķirībā no sprādziena skaņām. Atšķirībā no Ž, kas ir balsīgs postalveolārs frikatīvs [ʒ], Š ir tīri nebalsīgs, tas izveidojas bez balss saišu vibrācijas.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Stefan Trost. «Alphabet and Character Frequency: Latvian (Latviešu)». www.sttmedia.com (angļu). Skatīts: 2025-10-26.