Kečvu valoda
| Kečvu valodas Qhichwa simi Runasimi | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Bolīvijā, Peru, Ekvadorā, Argentīnā, Kolumbijā, Čīlē | |
| Reģions: | Andu kalnu centrālā daļa | |
| Pratēju skaits: | ap 7,8 miljoniem (2016. gadā) | |
| Valodu saime: | Kečvu valodas | |
| Rakstība: | latīņu raksts (gvaranu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Peru Bolīvija | |
| Regulators: | Academia Mayor de la Lengua Quechua | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | qu | |
| ISO 639-2: | que | |
| ISO 639-3: | que — kečvu valoda skatīt kečvu valodu klasifikāciju atsevišķajiem kodiem | |
.svg) | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Kečvu valodas[1] (qhichwa simi vai runasimi) ir Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju valodu saime, kas izplatīta galvenokārt Andu reģionā. Tajās runā Peru, Bolīvijā, Ekvadorā, Kolumbijā un Argentīnā, kā arī mazākā mērā Čīlē.[2][3] Vairāk nekā puse kečvu valodu runātāju dzīvo Peru, kur sastopama arī vislielākā šo valodu un dialektu daudzveidība.[4] Kečvu valodas tradicionāli iedala divos galvenajos zaros — Kečvu I (Quechua I) un Kečvu II (Quechua II).[2][3] Atsevišķu varietāšu savstarpējā saprotamība ievērojami atšķiras. Dažas ir cieši radniecīgas un savstarpēji labi saprotamas, bet citas atšķiras tik būtiski, ka to runātāji bez iepriekšējas saskares nespēj brīvi sazināties.[3] Pēc runātāju skaita un ģeogrāfiskās izplatības nozīmīgākās ir dienvidu kečvu varietātes.[3] Ekvadorā un daļā Kolumbijas vietējām ziemeļu kečvu varietātēm tradicionāli lieto nosaukumu kičvu (Kichwa).[3] Tipoloģiski kečvu valodas ir galvenokārt aglutinatīvas, un gandrīz visas gramatiskās nozīmes tajās izsaka ar vārda saknei pievienotiem piedēkļiem.[2] Tām raksturīga bagāta morfoloģija, īpaši lietvārdu un darbības vārdu formu sistēmā.[2] Kečvu valodas gadsimtiem ilgi pastāvējušas ciešā kontaktā ar aimaru valodām, un abām valodu saimēm ir daudzas kopīgas fonoloģiskas, gramatiskas un leksiskas pazīmes.[5] Tomēr kečvu un aimaru valodu ģenētiska radniecība nav pierādīta, un ievērojamu daļu līdzību valodnieki skaidro ar ilgstošu savstarpēju valodu kontaktu un aizguvumiem.[2][5]
Dažādām kečvu varietātēm bija nozīmīga loma Inku impērijā, kur tās izmantoja saziņā starp dažādām iedzīvotāju grupām un valsts pārvaldē.[6][7] Pēc spāņu iekarojumiem tās turpināja plaši lietot koloniālajā sabiedrībā, sevišķi saziņā un kristiešu misijās, un koloniālajā periodā kečvu valodu izplatība atsevišķos reģionos pat palielinājās.[6][7] Mūsdienās kečvu valodu juridiskais statuss, lietojums izglītībā un valsts pārvaldē, kā arī to vitalitāte dažādās Andu valstīs un reģionos ievērojami atšķiras.[4][8] Peru 2017. gada tautas skaitīšanā 3 735 682 piecus gadus veci vai vecāki iedzīvotāji norādīja kečvu kā bērnībā apgūto valodu.[9] Savukārt Peru Kultūras ministrijas apkopojumā, kurā ietverti iedzīvotāji no triju gadu vecuma, kečvu kā dzimto valodu bija apguvis 3 805 531 cilvēks.[10]
Kečvu valodu klasifikācija
[labot | labot pirmkodu]Kečvu valodas tiek klasificētas divās lielās grupās — kečvu I valodās un kečvu II valodās.
Kečvu I valodas
[labot | labot pirmkodu]- centrālās kečvu valodas
- Ankašas kečvu valodas
- Vamalijas-Dos de Majo Vanuko kečvu valoda (qvh)
- Korongo Ankašas kečvu valoda (qwa)
- Vajlasas Ankašas kečvu valoda (qwh)
- Sivasas Ankašas kečvu valoda (qws)
- Ziemeļkončukosas Ankašas kečvu valoda (qxn)
- Dienvidkončukosas Ankašas kečvu valoda (qxo)
- Vanuko kečvu valodas
- Valjagas kečvu valoda (qub)
- Kahatambo Ziemeļlimas kečvu valoda (qvl)
- Margosas-Jarovilkas-Laurikočas kečvu valoda (qvm)
- Čikianas Ankašas kečvu valoda (qxa)
- Panao Vanuko kečvu valoda (qxh)
- Vankas kečvu valodas
- Vajljas Vankas kečvu valoda (qvw)
- Hauhas Vankas kečvu valoda (qxw)
- Jaujosas-Činčas kečvu valodas
- Jaujosas kečvu valoda (qux)
- Činčas kečvu valoda (qxc)
- Jaru kečvu valodas
- Čaupivarangas kečvu valoda (qur)
- Ambopasko kečvu valoda (qva)
- Ziemeļhuninas kečvu valoda (qvn)
- Santaanas de Tusi Pasko kečvu valoda (qxt)
- Ankašas kečvu valodas
- citas kečvu I valodas
- Pakaraosas kečvu valoda (qvp)
Kečvu II valodas
[labot | labot pirmkodu]- Ziemeļperu kečvu valodas
- Kahamarkas-Kanjarisas kečvu valoda
- Lambajekes kečvu valoda (quf)
- Kahamarkas kečvu valoda (qvc)
- Kahamarkas-Kanjarisas kečvu valoda
- ziemeļkečvu valodas
- Čačapojasas kečvu valoda (quk)
- Kičvas valodas
- Kalderonas augstienes kečvu valoda (qud)
- Čimboraso augstienes kečvu valoda (qug)
- Dienvidpastasas kečvu valoda (qup)
- Tenas zemienes kečvu valoda (quw)
- Imbaburas augstienes kečvu valoda (qvi)
- Lohas augstienes kečvu valoda (qvj)
- Napo zemienes kečvu valoda (qvo)
- Ziemeļpastasas kečvu valoda (qvz)
- Salasakas kečvu valoda (qxl)
- Kanjaras augstienes kečvu valoda (qxr)
- Sanmartinas kečvu valoda (qvs)
- dienvidkečvu valodas
- klasiskā kečvu valoda (qwc)
- Ajakučo kečvu valodas
- Ajakučo kečvu valoda (quy)
- Arekipas-La Unjonas kečvu valoda (qxu)
- Kusko kečvu valodas
- Kusko kečvu valoda (quz)
- Austrumapurimakas kečvu valoda (qve)
- Ziemeļbolīvijas kečvu valoda (qul)
- Puno kečvu valoda (qxp)
- Santjago del Estero kečvu valoda (qus)
- Dienvidbolīvijas kečvu valoda (quh)
- Čīles kečvu valoda (cqu)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Valsts valodas centrs. «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis, 2006. gada 10. jūlijs.
- 1 2 3 4 5 Willem F. H. Adelaar. «Morphology in Quechuan Languages». Oxford Research Encyclopedia of Linguistics (angļu). Oxford University Press, 2020-03-31. doi:10.1093/acrefore/9780199384655.013.533. Skatīts: 2026-10-09.
- 1 2 3 4 5 Д. В. Герасимов. «Кечуанские языки». Большая российская энциклопедия (krievu) 13. Maskava : Большая российская энциклопедия, 2009. 625. lpp. Skatīts: 2026-10-09.
- 1 2 «Quechua» (angļu). Institut national des langues et civilisations orientales. Skatīts: 2026-10-09.
- 1 2 Willem F. H. Adelaar. «Languages of the Middle Andes in Areal-typological Perspective: Emphasis on Quechuan and Aymaran». In Lyle Campbell, Verónica Grondona. The Indigenous Languages of South America: A Comprehensive Guide (angļu). Berlin; Boston : De Gruyter Mouton, 2012. 575–624. lpp. doi:10.1515/9783110258035.575. Skatīts: 2026-10-09.
- 1 2 «Quechua». Base de Datos de Pueblos Indígenas u Originarios (spāņu). Ministerio de Cultura del Perú. Skatīts: 2026-10-09.
- 1 2 César Itier. «Quechua Expansion during the Inca and Colonial Periods». The Cambridge Handbook of Language Contact (angļu) 2. Cambridge University Press, 2022-06-02. 526–554. lpp. doi:10.1017/9781009105965.026. Skatīts: 2026-10-09.
- ↑ Marleen Haboud. «An Epidemic Is Threatening Indigenous Languages». The UNESCO Courier (angļu). UNESCO, 2019-02-05. Skatīts: 2026-10-09.
- ↑ «INEI difunde Base de Datos de los Censos Nacionales 2017 y el Perfil Sociodemográfico del Perú» (spāņu). Instituto Nacional de Estadística e Informática. 2018-09-07. Skatīts: 2026-10-09.
- ↑ «Política Nacional de Lenguas Originarias, Tradición Oral e Interculturalidad al 2040» (spāņu). Lima : Ministerio de Cultura del Perú. 2021. 49–53. lpp. Skatīts: 2026-10-09.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kečvu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Dienvidameriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|