Īrijas konstitūcija
Īrijas konstitūcija (īru: Bunreacht na hÉireann; angļu: Constitution of Ireland) ir Īrijas valsts pamatlikums. Tā tika apstiprināta referendumā 1937. gada 1. jūlijā un stājās spēkā tā paša gada 29. decembrī. Konstitūcija aizstāja 1922. gada Īrijas Brīvvalsts konstitūciju.[1]
Konstitūcija nosaka Īriju par suverēnu, neatkarīgu un demokrātisku valsti, nosaka valsts institūciju uzbūvi un pilnvaras, kā arī garantē vairākas pilsoņu pamattiesības. Konstitūcijas teksts ir pieņemts īru un angļu valodā, un interpretācijas atšķirību gadījumā priekšroka tiek dota īru valodas tekstam.[1]
Valsts iekārta
[labot | labot pirmkodu]Saskaņā ar konstitūciju visa valsts vara izriet no tautas. Īrija ir parlamentāra republika, kurā likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas funkcijas ir sadalītas starp konstitūcijā noteiktajām institūcijām.
Valsts galva ir Īrijas prezidents, kuru tiešās vēlēšanās ievēl uz septiņiem gadiem. Prezidenta funkcijas lielākoties ir konstitucionālas un reprezentatīvas. Izpildvaru īsteno Īrijas valdība, kuru vada premjerministrs (īru: Taoiseach).[1]
Likumdošanas vara pieder parlamentam — Oireachtas, ko veido prezidents un divas palātas: Īrijas Pārstāvju palāta (Dáil Éireann) un Īrijas Senāts (Seanad Éireann).
Pamattiesības
[labot | labot pirmkodu]Konstitūcija garantē vairākas personas pamattiesības, tostarp vienlīdzību likuma priekšā, personas brīvību, vārda un pulcēšanās brīvību, reliģijas brīvību un ģimenes tiesību aizsardzību. Konstitucionālo tiesību ievērošanu kontrolē Īrijas tiesas, kurām ir tiesības atzīt likumus par neatbilstošiem konstitūcijai.[1]
Grozīšana
[labot | labot pirmkodu]Konstitūciju var grozīt tikai ar tautas balsojumu. Grozījuma priekšlikums vispirms jāpieņem parlamentam, pēc tam tas tiek nodots referendumam. Ja par grozījumu nobalso vēlētāju vairākums, to paraksta prezidents un tas kļūst par konstitūcijas daļu.[1]
Ziemeļīrijas jautājums
[labot | labot pirmkodu]Sākotnējā konstitūcijas redakcijā 2. un 3. pants formulēja teritoriālu prasību attiecībā uz visu Īrijas salu. Pēc Lielās Piektdienas vienošanās 1998. gadā šie panti tika grozīti referendumā.
Pašreizējā redakcijā konstitūcija atzīst par Īrijas nācijas tiesībām un vēlmi panākt salas apvienošanu mierīgā ceļā, taču nosaka, ka vienota Īrija var tikt izveidota tikai ar demokrātiski pausta iedzīvotāju vairākuma piekrišanu abās salas jurisdikcijās.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 5 «Constitution of Ireland». Irish Statute Book. Skatīts: 2026-09-17.
- ↑ «Constitution of Ireland — Articles 2 and 3». Irish Statute Book. Skatīts: 2026-09-17.