Pāriet uz saturu

Izpletņlēkšana

Vikipēdijas lapa
Izpletņlēkšana
Izpletņlēkšana
Izpletņlēcēji brīvā kritiena laikā (2024)
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns Starptautiskās Aviācijas federācijas izpletņlēkšanas komisija
Citi nosaukumi skydiving, parachuting
Pirmsākumi 1797. gada 22. oktobris
Īpašības
Kontakts starp
sportistiem		 Nē
Komandas individuāli un komandu formāti
Jaukts dzimums Jā
Veids gaisa sports
Ekipējums izpletnis, lēciena sistēma, augstuma mērītājs
Vieta gaisa kuģis vai cits augsts punkts; piezemēšanās zona
Olimpiskās spēles Nē

Izpletņlēkšana ir nolaišanās no gaisa kuģa vai cita augsta punkta, izmantojot izpletni, lai samazinātu un kontrolētu kritiena un piezemēšanās ātrumu. Sporta izpletņlēkšanā lēcienā parasti ir brīvā kritiena posms, pēc kura tiek atvērts galvenais izpletnis; atkarībā no lēciena veida izpletņa atvēršana var notikt arī īsi pēc iziešanas no gaisa kuģa.

Mūsdienās izpletņlēkšana ietver sporta disciplīnas, rekordu mēģinājumus, tandēmlēcienus, mācību lēcienus, paraugdemonstrējumus un militāru pielietojumu. Starptautiskajā sporta sistēmā izpletņlēkšanas un telpu izpletņlēkšanas aktivitātes pārrauga Starptautiskās Aviācijas federācijas izpletņlēkšanas komisija jeb FAI Skydiving Commission.[1]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pirmais labi dokumentētais izpletņa lēciens notika 1797. gada 22. oktobrī Parīzē, kad franču gaisa kuģotājs Andrē Žaks Garnerēns izlēca no gaisa balona aptuveni 600 metru augstumā.[1] Garnerēna izmantotā ierīce bija grozs, kas bija piekārts pie zīda izpletņa, un tā būtiski atšķīrās no vēlākajiem mugursomas tipa izpletņiem.[2]

19. gadsimtā izpletņu lēcieni galvenokārt bija gaisa svētku un balonu paraugdemonstrējumu daļa. Pēc lidmašīnu parādīšanās izpletņus sāka izmēģināt arī no par gaisu smagākiem gaisa kuģiem, un tie pakāpeniski kļuva par drošības aprīkojumu aviācijā.[1]

Manuāli darbināma izpletņa atvēršanas roktura ieviešana ļāva Leslijam Ērvinam 1919. gada 28. aprīlī veikt brīvā kritiena lēcienu ar manuāli atveramu izpletni. No 1939. līdz 1945. gadam izpletnis plaši tika izmantots gan kā drošības ierīce, gan kā militārs līdzeklis.[1]

Pēc Otrā pasaules kara izpletņlēkšana pakāpeniski attīstījās kā sacensību sports. FAI 1951. gadā apstiprināja pirmos izpletņlēkšanas rekordus, un tajā pašā gadā Lešcē-Bledā notika pirmās pasaules meistarsacīkstes izpletņlēkšanā.[1]

Pielietojums un piezemēšanās

[labot | labot pirmkodu]
Galvenā izpletņa atvēršanās: no bremzējoša izpletņa izmešanas līdz kupola piepildīšanai ar gaisu.
Izpletņlēcējs veic kupola izlīdzināšanu īsi pirms piezemēšanās.

Sporta un atpūtas kontekstā izpletņlēkšana var būt gan vienreizējs iepazīšanās lēciens, gan patstāvīgas apmācības un sacensību disciplīnu kopums. Starptautiskā sporta līmenī izpletņlēkšanas sacensības un rekordus pārrauga FAI Skydiving Commission.[1]

Izpletņa atvēršanās nav viens momentāns process. USPA mācību materiālā tā sadalīta trīs posmos: aktivācija, izvēršana un piepildīšanās ar gaisu. Aktivācija var notikt ar bremzējošu izpletni, atvēršanas rokturi vai statisko trosi; pēc tam izpletnis iznāk no konteinera un kupols piepildās ar gaisu.[3]

Pēc izpletņa atvēršanas lēciena noslēguma daļa notiek zem kupola, kad izpletņlēcējs vada kupolu uz piezemēšanās zonu. Kupola izlīdzināšana jeb flare ir manevrs zem kupola, kurā abas vadības cilpas tiek novilktas uz leju, lai samazinātu kustību uz priekšu un nolaišanās ātrumu pirms pieskaršanās zemei.[3]

Izpletņlēkšanas veidi un sporta disciplīnas

[labot | labot pirmkodu]

Izpletņlēkšanā izšķir vairākus mācību, atpūtas un sporta lēcienu veidus. Pirmajiem lēcieniem bieži izmanto tandēmlēcienu, lēcienu ar statisko trosi, instruktora asistētu izpletņa atvēršanu vai paātrinātās brīvā kritiena apmācības metodi. USPA integrētajā studentu apmācības programmā kā apmācības metodes ir norādītas Accelerated Freefall jeb AFF, Instructor-Assisted Deployment jeb IAD, Static Line jeb SL un Tandem.[4]

Tandēmlēciens

[labot | labot pirmkodu]
Tandēmlēciens ar instruktoru virs Latvijas.

Tandēmlēciens ir izpletņlēkšanas veids, kurā lēcējs ir savienots ar instruktoru un abi izmanto vienu tandēma izpletņa sistēmu. Latvijas normatīvajos aktos tandēma izpletņlēkšana definēta kā lēciens, kura laikā students vai amatieris ir piesprādzēts pie instruktora un abi lec ar vienu izpletni.[5]

Tandēmlēciens bieži tiek izmantots kā vienreizējs atpūtas vai iepazīšanās lēciens cilvēkiem, kuri vēlas piedzīvot brīvo kritienu, bet neplāno tūlīt apgūt patstāvīgu izpletņlēkšanu. USPA pirmā lēciena aprakstā tandēmlēciens raksturots kā ērtākais veids, kā piedzīvot brīvo kritienu: students ir piestiprināts pie instruktora un abi izmanto vienu lielu izpletni.[6]

Pirms tandēmlēciena students parasti saņem īsu instruktāžu par ķermeņa stāvokli iziešanas brīdī, brīvā kritiena laikā, zem kupola un piezemējoties. Šāds lēciens parasti nav pilna patstāvīgas izpletņlēkšanas apmācība, bet gan ievadlēciens vai iepazīšanās pieredze ar izpletņlēkšanu.[6]

Tandēmlēcieni atšķiras no patstāvīgajiem mācību lēcieniem ar to, ka iesācējs neveic lēcienu ar atsevišķu izpletņa sistēmu. Instruktors vada lēciena galvenos posmus, tostarp iziešanu no gaisa kuģa, izpletņa atvēršanu, lidojumu zem kupola un piezemēšanos. Atkarībā no apmācības pieejas students var piedalīties atsevišķās darbībās, piemēram, izpletņa atvēršanas vai vadīšanas treniņā, taču pamata atbildība par lēciena norisi ir instruktoram.[6]

Patstāvīgie mācību lēcieni

[labot | labot pirmkodu]

Patstāvīgās apmācības programmās lēcējs izmanto savu izpletņa sistēmu. Accelerated Freefall jeb AFF apmācībā students iziet no gaisa kuģa kopā ar instruktoru vai instruktoriem, kuri brīvajā kritienā palīdz saglabāt stabilitāti un uzrauga lēciena izpildi; students pats atver izpletni un vada to līdz piezemēšanās zonai.[4][6]

Static Line lēcienā izpletņa atvēršanu sāk statiskā trose, kas savienota ar gaisa kuģi. Instructor-Assisted Deployment jeb IAD gadījumā instruktors gaisa kuģī palīdz izpletņa atvēršanai brīdī, kad students iziet no lidmašīnas. Šajos mācību veidos brīvā kritiena posms sākumā ir īss vai ierobežots, bet lēcējs pakāpeniski apgūst patstāvīgu izpletņa atvēršanu, vadīšanu un piezemēšanos.[4][6]

Sporta disciplīnas

[labot | labot pirmkodu]

Starptautiskās Aviācijas federācijas Sporta kodeksa izpletņlēkšanas sadaļā starptautiskajām sacensībām ir noteiktas vairākas disciplīnas, tostarp piezemēšanās precizitāte, brīvā kritiena stils, formāciju izpletņlēkšana, vertikālo formāciju izpletņlēkšana, kupolu formācijas, izpletņslēpošana, mākslinieciskās disciplīnas, kupolu pilotēšana, ātruma izpletņlēkšana un lidošana spārnu tērpā.[7]

Formāciju izpletņlēkšana

[labot | labot pirmkodu]
Polijas 100 cilvēku formācijas mēģinājums 2015. gadā.

Formāciju izpletņlēkšana jeb formation skydiving ir disciplīna, kurā divi vai vairāki izpletņlēcēji brīvā kritiena laikā apzināti manevrē tuvu cits citam un veido iepriekš noteiktas figūras.[8] Šī disciplīna balstās uz dalībnieku savstarpēju novietojumu, kustības kontroli, līmeņa noturēšanu un precīzu formācijas izveidošanu noteiktā laikā.

Sacensībās un treniņos formācijas var būt nelielas, piemēram, 4-way vai 8-way komandu formāti, vai arī lielas formācijas ar desmitiem vai simtiem izpletņlēcēju. Mazajās komandās rezultāts parasti saistīts ar figūru un pārkārtojumu skaitu darba laikā, savukārt lielajās formācijās būtiska ir visu dalībnieku pareiza vieta kopējā figūrā un tās noturēšana.[8]

Formāciju lēcienos īpaša nozīme ir drošai grupas izkliedēšanai pirms izpletņu atvēršanas. Lielākās grupās dalībnieki pirms atvēršanas atdalās no formācijas un lido prom no tās centra, lai iegūtu pietiekamu horizontālo attālumu no citiem izpletņlēcējiem.[8]

Viens no lielākajiem ratificētajiem pasaules rekordiem formāciju izpletņlēkšanā ir 400 izpletņlēcēju lielākās formācijas rekords, kas sasniegts 2006. gada 8. februārī Taizemē, Udon Thani apkārtnē.[9]

Brīvā lidošana un vertikālās formācijas

[labot | labot pirmkodu]
Četru izpletņlēcēju vertikālā head-down formācija.

Brīvajā lidošanā jeb freefly izpletņlēcēji izmanto dažādas ķermeņa pozīcijas, ne tikai horizontālu lidojumu ar vēderu pret zemi. Šajā izpletņlēkšanas veidā sportists var lidot uz muguras, sēdus, stāvus vai ar galvu uz leju, un lēciena laikā būtiska ir ķermeņa stāvokļa, kritiena ātruma un attāluma kontrole starp dalībniekiem.[10]

Vertikālajās formācijās dalībnieki veido formācijas, izmantojot vertikālas vai gandrīz vertikālas brīvā kritiena pozīcijas. Šādos lēcienos kritiena ātrums parasti atšķiras no klasiskās formāciju izpletņlēkšanas ar vēderu pret zemi, tādēļ īpaša nozīme ir saskaņotam kustības virzienam, līmeņa noturēšanai un drošai atdalīšanās kārtībai pirms izpletņu atvēršanas.[10]

Head-down ir viena no brīvā lidojuma pozīcijām, kurā izpletņlēcējs atrodas apgrieztā vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī ar galvu pret zemi.[11] Šī pozīcija tiek izmantota gan individuālā treniņā, gan grupu lēcienos, kuros sportisti cenšas saglabāt vienādu augstumu, virzienu un savstarpēju novietojumu.

Brīvā lidošana ir saistīta arī ar mākslinieciskajām disciplīnām, kurās vērtē kustību izpildi, ķermeņa kontroli un lēciena vizuālo kompozīciju. Sacensību noteikumos brīvā lidošana un frīstails ir iekļauti māksliniecisko disciplīnu grupā, bet vertikālās formācijas ir atsevišķa formāciju disciplīna.[7]

Lidošana leņķī

[labot | labot pirmkodu]
Izpletņlēcēji lidojumā leņķī.

Lidošana leņķī jeb angle flying ir kustības lēciena veids, kurā izpletņlēcēji brīvajā kritienā pārvietojas pa diagonālu trajektoriju, nevis galvenokārt krīt vertikāli. Šāds lidojums var notikt dažādos slīpuma leņķos, izmantojot gan pozīciju ar vēderu pret zemi, gan pozīciju ar muguru pret zemi.[11]

Atšķirībā no klasiskas horizontālas formāciju izpletņlēkšanas lidošana leņķī apvieno kritienu un horizontālu pārvietošanos. Grupas lēcienā dalībnieki cenšas saglabāt vienādu virzienu, līmeni un atstatumu, vienlaikus pārvietojoties attiecībā pret citiem izpletņlēcējiem. Šī iemesla dēļ īpaša nozīme ir lēciena plānojumam, līdera trajektorijai, dalībnieku secībai un drošai grupas izkliedēšanai pirms izpletņu atvēršanas.

Apmācībā izmanto vairākus lidošanas leņķī paņēmienus, tostarp kustību ar galvu pa priekšu un ar kājām pa priekšu, saglabājot ķermeņa pozīciju ar vēderu pret relatīvo gaisa plūsmu.[12][13]

Lidošana leņķī ir cieši saistīta ar brīvo lidošanu, jo abos gadījumos sportisti izmanto ķermeņa stāvokļa izmaiņas, lai kontrolētu kritiena ātrumu, virzienu un savstarpējo novietojumu. Praktiskā atšķirība ir tā, ka lidošanā leņķī kustība pa horizontāli ir viena no galvenajām lēciena pazīmēm, savukārt citās brīvā lidojuma formās uzsvars var būt uz vertikālu formāciju, pozu maiņu vai māksliniecisku kustību izpildi.

Kupolu pilotēšana un kupolu formācijas

[labot | labot pirmkodu]
Kupolu formācija Riodežaneiro 2001. gadā.

Kupolu pilotēšanā un kupolu formācijās galvenā darbība notiek pēc izpletņa atvēršanas. Kupolu pilotēšanā sportisti manevrē ar izpletņa kupolu, lai kontrolētu ātrumu, virzienu un piezemēšanās trajektoriju. FAI kupolu pilotēšanu raksturo kā augsta ātruma disciplīnu, kurā izmanto mazus un ļoti manevrējamus izpletņus; klasiskajos sacensību veidos rezultātu vērtē precizitātē, ātrumā un distancē.[14]

Kupolu formācijās jeb canopy formation vairāki izpletņlēcēji pēc izpletņu atvēršanas apzināti manevrē ar atvērtiem kupoliem tuvu cits citam vai kontaktā. Šī disciplīna ir pazīstama arī ar agrāko nosaukumu canopy relative work jeb CRW, bet FAI lieto nosaukumu canopy formation.[15][16]

Kupolu formācijās pamata formāti var būt divu vai vairāku kupolu vertikāls savienojums vai sarežģītākas secīgas formācijas. Tā kā dalībnieki lido ar jau atvērtiem izpletņiem un tuvojas cits citam zem kupola, šai disciplīnai ir īpašas apmācības, saderīga ekipējuma, atdalīšanās un ārkārtas procedūru prasības.[15]

Ātruma izpletņlēkšana un piezemēšanās precizitāte

[labot | labot pirmkodu]

Ātruma izpletņlēkšanā rezultāts ir saistīts ar sportista sasniegto ātrumu brīvā kritiena laikā. Piezemēšanās precizitātē sacensību mērķis ir piezemēties pēc iespējas tuvāk noteiktam mērķim. Abas disciplīnas atšķiras no formāciju disciplīnām ar to, ka rezultāts galvenokārt tiek vērtēts pēc mērāma individuāla rādītāja — ātruma vai piezemēšanās precizitātes.[7]

Lidošana spārnu tērpā

[labot | labot pirmkodu]
Wingsuit rodeo virs Latvijas: viens spārnu tērpa lidotājs atrodas uz cita spārnu tērpa lidotāja muguras, bet trešais izpletņlēcējs turas trapecē, kas piestiprināta pie spārnu tērpa lidotāja (2024).

Lidošana spārnu tērpā ir izpletņlēkšanas paveids, kurā sportists izmanto īpašu spārnotu kostīmu, lai brīvajā kritienā palielinātu horizontālo pārvietošanos. Latvijas Izpletņlēkšanas rokasgrāmatā termins wingsuit skaidrots kā izpletņlēcēja spārnotais kostīms.[17] USPA apraksta spārnu tērpu kā ekipējumu ar roku un kāju spārniem, kas samazina vertikālo kritiena ātrumu un palielina horizontālo ātrumu salīdzinājumā ar parastu brīvo kritienu.[18]

Spārnu tērpa lidojumā ir atsevišķas apmācības, ekipējuma un ārkārtas procedūru prasības, jo tērps ierobežo kustību amplitūdu un maina sportista lidojuma īpašības. USPA pamatdrošības prasības paredz, ka spārnu tērpa lēcienam nepieciešami vismaz 200 iepriekšēji izpletņlēkšanas lēcieni un derīga izpletņlēcēja licence; pirmo spārnu tērpa lidojumu ieteicams veikt ar pieredzējuša instruktora vai trenera palīdzību.[18]

Drošība un riska statistika

[labot | labot pirmkodu]

Izpletņlēkšana ir paaugstināta riska sporta veids, tomēr mūsdienu sporta izpletņlēkšanā riski tiek regulāri uzskaitīti un parasti izteikti kā negadījumu skaits attiecībā pret lēcienu skaitu. USPA 2025. gada drošības pārskatā norādīts, ka tās dalībnieki tajā gadā veica aptuveni 3,47 miljonus lēcienu un ASV tika reģistrēti 16 civilās izpletņlēkšanas nāves gadījumi, kas atbilst 0,46 nāves gadījumiem uz 100 000 lēcienu jeb aptuveni 0,00046% uz vienu lēcienu. Tajā pašā statistikā 2024. gadā norādīti 0,23, bet 2023. gadā — 0,27 nāves gadījumi uz 100 000 lēcienu.[19]

Plašā Francijas izpletņlēkšanas datu pētījumā par 2010.—2019. gadu tika analizēti gandrīz 6,2 miljoni lēcienu. Šajā periodā tika reģistrēti 35 nāves gadījumi un 3015 traumas, kas atbilda 0,57 nāves gadījumiem un 49 traumām uz 100 000 lēcienu. Pētījumā netika reģistrēts neviens nāves gadījums tandēmlēcēju grupā, un tandēmlēcēju traumu risks bija būtiski zemāks nekā pieredzējušiem izpletņlēcējiem.[20]

2023. gada sistemātiskajā pārskatā par rekreatīvo izpletņlēkšanu tika apkopoti dati par vairāk nekā 62 miljoniem lēcienu. Pārskatā vidējais traumu īpatsvars bija 0,044%, bet nāves gadījumu īpatsvars — 0,0011%; visbiežāk traumas bija saistītas ar mugurkaula jostas daļu un apakšējām ekstremitātēm, un visbiežāk tās notika piezemēšanās posmā.[21]

Riska salīdzinājumi ar citiem sporta veidiem ir jāvērtē piesardzīgi, jo dažādos pētījumos tiek lietoti atšķirīgi rādītāji. Izpletņlēkšanas drošības statistikā bieži izmanto nāves gadījumus vai traumas uz lēcienu skaitu, savukārt motokrosa pētījumos traumas var tikt izteiktas uz dalībnieku skaitu vai braukšanas stundām. Piemēram, 12 gadu pētījumā par motokrosa sacensībām kopējais traumu biežums bija 94,5 traumas uz 1000 dalībniekiem, bet negadījumu risks — 22,72 uz 1000 braukšanas stundām.[22] Šādi dati ļauj salīdzināt riska mērīšanas veidus, bet tie paši par sevi nenozīmē pilnīgi tiešu viena sporta veida drošības salīdzinājumu ar citu.

Regulējums Latvijā

[labot | labot pirmkodu]

Latvijā izpletņlēcēju desantēšanas kārtību civilajā aviācijā nosaka Ministru kabineta noteikumi par izpletņlēcēju desantēšanu un desantēšanas atļaujas izsniegšanu. Noteikumi regulē izpletņlēcēju desantēšanu no civilās aviācijas gaisa kuģiem un paredz prasības desantēšanas rokasgrāmatai, lēcienu organizēšanai un atļaujas izsniegšanai.[5]

Latvijas Izpletņlēkšanas rokasgrāmatā Latvijas Izpletņlēkšanas federācija ir raksturota kā Latvijas izpletņlēkšanas kontrolējošā un sertificējošā institūcija. Tajā ir definēti izpletņlēkšanas termini, lēcienu organizēšanas pamatprincipi, izpletņlēcēju kompetences un organizatoru prasības.[17] Latvijas Sporta federāciju padomes sporta reģistrā Latvijas Izpletņlēkšanas federācija ir norādīta kā biedrība, kuras darbības joma ir izpletņlēkšanas sports.[23]

Izpletņlēkšana Latvijā

[labot | labot pirmkodu]

Latvijā izpletņlēkšanas aktivitātes ir saistītas ar vairākiem lidlaukiem un sporta klubiem. Limbažu lidlaukā Langačos darbojas Skydive Latvia, kur notiek tandēmlēcieni, sporta lēcieni un ar izpletņlēkšanu saistīti pasākumi.[24]

Daugavpils apkārtnē izpletņlēkšana ir saistīta ar izpletņlēcēju sporta klubu “D.I.S.K.” un Grīvas lidlauku Kalkūnes pagastā, Augšdaugavas novadā.[25] Daugavpils lēcienu zona jeb Daugavpils DropZone tiek izmantota arī sacensībām; 2026. gada Latvijas atklātā izpletņlēkšanas čempionāta informācijā kā disciplīna norādīta formācijas veidošana uz ātrumu, bet norises vieta — Daugavpils.[26]

Rekordi un rekordu mēģinājumi

[labot | labot pirmkodu]

Latvijas Izpletņlēkšanas federācija uztur nacionālo rekordu sarakstu. Tajā 2024. gada sieviešu formācijas rekords norādīts kā “9+1 cilvēki” Skydive Latvia, Limbažos, bet formāciju kategorijā kā atsevišķs ieraksts norādīts 25 cilvēku rekords 2007. gadā.[27]

2021. gada 24. augustā virs Liepājas lidostas tika uzstādīts Latvijas formācijas rekords: 5,2 kilometru augstumā 29 izpletņlēcēji izveidoja zvaigznes figūru. Mēģinājuma sākotnējais mērķis bija arī Baltijas rekords ar 30–33 dalībniekiem, taču pirmajā lēcienā tas netika sasniegts.[28]

2026. gada 5. un 6. septembrī Limbažu lidlaukā, Skydive Latvia lēcienu zonā, ir plānots Latvijas nacionālā rekorda mēģinājums vertikālās brīvās lidošanas jeb freefly head-down disciplīnā. Rekorda mēģinājumā paredzēta deviņu izpletņlēcēju un operatora komanda, lēciens no 4500 metru augstuma un formācijas veidošana brīvā kritiena laikā ar galvu uz leju.[29]

Starptautiskos izpletņlēkšanas rekordus uztur FAI. Viens no lielākajiem ratificētajiem pasaules rekordiem formāciju izpletņlēkšanā ir 400 izpletņlēcēju lielākās formācijas rekords, kas sasniegts 2006. gada 8. februārī Taizemē, Udon Thani apkārtnē.[30] Vertikālo formāciju kategorijā head-down pašreizējais ratificētais pasaules rekords ir 174 izpletņlēcēju formācija, kas sasniegta 2025. gada 22. augustā Otavā, Ilinoisas štatā, ASV.[31]

2026. gada jūnijā Šiofokā, Ungārijā, notika spārnu tērpu formācijas rekordu projekts. Tajā piedalījās 26 cilvēki no deviņām valstīm — 25 formācijas dalībnieki un operators. Latviju projektā pārstāvēja Jūlija Veigure, Edgars Veigurs un Ritvars Bērzkalns.[32][33] FAI datubāzē 25 izpletņlēcēju secīgās spārnu tērpu formācijas ieraksts 2026. gada jūlijā bija norādīts kā pasaules un Eiropas provizorisks rekordpieteikums, nevis kā ratificēts pašreizējais rekords.[34]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 5 6 "Our Sport". World Air Sports Federation. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  2. ↑ Tony Reichhardt. «The First Parachute Jump». Smithsonian Magazine, 2009. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2026. gada 8. jūlijā.
  3. 1 2 «Category A: Canopy Basics». United States Parachute Association. Skatīts: 2026. gada 8. jūlijā.
  4. 1 2 3 "Chapter 1: Integrated Student Program". United States Parachute Association. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  5. 1 2 "Noteikumi par izpletņlēcēju desantēšanu un izpletņlēcēju desantēšanas atļaujas izsniegšanas kārtību". Likumi.lv. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  6. 1 2 3 4 5 "Your First Skydive". United States Parachute Association. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  7. 1 2 3 "FAI Sporting Code. Section 5 – Skydiving". World Air Sports Federation, 2025, 5. lpp. Skatīts 2026. gada 6. jūlijā.
  8. 1 2 3 «5-1: Formation Skydiving». United States Parachute Association. Skatīts: 2026. gada 6. jūlijā.
  9. ↑ «Team/Crew (13052)». World Air Sports Federation. Skatīts: 2026. gada 6. jūlijā.
  10. 1 2 «5-2: Freeflying, Freestyle, and Skysurfing». United States Parachute Association. Skatīts: 2026. gada 6. jūlijā.
  11. 1 2 «Glossary». United States Parachute Association. Skatīts: 2026. gada 6. jūlijā.
  12. ↑ «Foundations of Flight: Angle Flying—Head First on Belly». United States Parachute Association. 2019. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2026. gada 6. jūlijā.
  13. ↑ «Angle Flying—Feet First on Belly». United States Parachute Association. 2018. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2026. gada 6. jūlijā.
  14. ↑ «Canopy Piloting». World Air Sports Federation. Skatīts: 2026. gada 8. jūlijā.
  15. 1 2 «5-5: Canopy Formations». United States Parachute Association. Skatīts: 2026. gada 8. jūlijā.
  16. ↑ «Canopy Formation». World Air Sports Federation. Skatīts: 2026. gada 8. jūlijā.
  17. 1 2 "Latvijas Izpletņlēkšanas rokasgrāmata". Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija, 2022, 8. lpp. Skatīts 2026. gada 6. jūlijā.
  18. 1 2 «5-8: Wingsuit Flying». United States Parachute Association. Skatīts: 2026. gada 6. jūlijā.
  19. ↑ "How Safe is Skydiving?". United States Parachute Association. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  20. ↑ Caroline Fer, Michel Guiavarch, Pascal Edouard. "Epidemiology of skydiving-related deaths and injuries: A 10-years prospective study of 6.2 million jumps between 2010 and 2019 in France". Journal of Science and Medicine in Sport, 24(5), 2021, 448.—453. lpp. DOI: 10.1016/j.jsams.2020.11.002. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  21. ↑ Christiane Barthel, Sacha Halvachizadeh, Jamison G. Gamble, Hans-Christoph Pape, Thomas Rauer. "Recreational Skydiving—Really That Dangerous? A Systematic Review Arhivēts 2026. gada 4. jūlijā, Wayback Machine vietnē.". International Journal of Environmental Research and Public Health, 20(2), 2023, 1254. DOI: 10.3390/ijerph20021254. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  22. ↑ Alberto Gobbi, Benjamin Tuy, Ian Panuncialman. "The incidence of motocross injuries: a 12-year investigation". Knee Surgery, Sports Traumatology, Arthroscopy, 12(6), 2004, 574.—580. lpp. DOI: 10.1007/s00167-004-0515-z. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  23. ↑ "Latvijas Izpletņlēkšanas federācija". Latvijas Sporta federāciju padome. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  24. ↑ "Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā". latvia.travel. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  25. ↑ "Izpletņlēcēju sporta klubs “D.I.S.K.”". VISITDAUGAVPILS. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  26. ↑ "Latvijas atklātā izpletņlēkšanas čempionāta nolikums". Daugavpils DropZone. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  27. ↑ "Rekordi". Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  28. ↑ "Latvijā uzstādīts jauns rekords izpletņlēkšanā". LSM.lv, 2021. gada 24. augusts. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  29. ↑ "2026: Latvijas 9way Head-Down rekords". Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija, 2026. gada 24. februāris. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  30. ↑ "Team/Crew (13052)". World Air Sports Federation. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  31. ↑ "Team/Crew (20925)". World Air Sports Federation. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  32. ↑ "Pasaules rekords izpletņlēkšanā īpašos “lidvāveres tērpos” Arhivēts 2026. gada 4. jūlijā, Wayback Machine vietnē.". REplay.lv / LTV Rīta Panorāma, ēterā 2026. gada 30. jūnijā. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  33. ↑ "Polacy zorganizowali wingsuitowe rekordy Europy i świata". Dlapilota.pl, 2026. gada 1. jūlijs. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.
  34. ↑ "All Records". World Air Sports Federation. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Izpletņlēkšana&oldid=4543594"