Šveices Alpi
Šveices Alpi (vācu: Schweizer Alpen, franču: Alpes suisses, itāļu: Alpi svizzere, retoromāņu: Alps svizras) ir Alpu kalnu sistēmas daļa Šveices teritorijā. Tie aizņem aptuveni 60% valsts teritorijas un veido Šveices dienvidu un centrālās daļas ainavas lielāko daļu.[1]
Šveices Alpi tradicionāli tiek iedalīti Rietumu un Austrumu Alpos. Tajos atrodas daudzas virsotnes, kuru augstums pārsniedz 4000 metrus. Augstākā virsotne Šveicē ir Dufūra smaile (4634 m) Monte Rosa masīvā pie robežas ar Itāliju. Starp pazīstamākajām Šveices Alpu virsotnēm ir arī Materhorns, Jungfrau un Eigers.[2]
Alpos sākas vairākas lielas Eiropas upes vai to pietekas, tostarp Reina un Rona. Kalnos atrodas arī plaši ledāji, no kuriem lielākais ir Alečas ledājs. Jungfrau–Alečas reģions 2001. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.[3]
Šveices Alpiem ir liela nozīme valsts tūrismā, hidroenerģētikā un transportā. Kalnu reģionos atrodas tādi starptautiski pazīstami tūrisma centri kā Cermata, Sanktmorica un Davosa.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «The Alps». Swiss Federal Department of Foreign Affairs. Skatīts: 2026. gada 16. septembrī.
- ↑ «Geography». Switzerland Tourism. Skatīts: 2026. gada 16. septembrī.
- ↑ «Swiss Alps Jungfrau-Aletsch». UNESCO World Heritage Centre. Skatīts: 2026. gada 16. septembrī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šveices Alpi.
|