1939. gads
(Pāradresēts no 1939)
- Šis raksts ir par 1939. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1939. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1939 MCMXXXIX |
| Ab urbe condita | 2692 |
| Armēņu kalendārs | 1388 ԹՎ ՌՅՁԸ |
| Asīriešu kalendārs | 6689 |
| Bahāju kalendārs | 95—96 |
| Bengāliešu kalendārs | 1346 |
| Berberu kalendārs | 2889 |
| Budistu kalendārs | 2483 |
| Birmiešu kalendārs | 1301 |
| Bizantiešu kalendārs | 7447—7448 |
| Ķīniešu kalendārs | 戊寅年 (Zemes tīģeris) 4635 vai 4575 — līdz — 己卯年 (Zemes trusis) 4636 vai 4576 |
| Koptu kalendārs | 1655—1656 |
| Etiopu kalendārs | 1931—1932 |
| Ebreju kalendārs | 5699—5700 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1995—1996 |
| - Shaka Samvat | 1861—1862 |
| - Kali Juga | 5040—5041 |
| Holocēna kalendārs | 11939 |
| Igbo kalendārs | 939—940 |
| Irānas kalendārs | 1317—1318 |
| Islāma kalendārs | 1357—1358 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4272 |
1939 (MCMXXXIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]Marts
[labot | labot pirmkodu]- 2. marts — Vatikāns. Par pāvestu kļuva Pijs XII.
- 14. marts — Slovākija pasludināja neatkarību. Jozefs Tiso kļuva par Slovākijas prezidentu.
- 15. marts — Vācijas bruņotie spēki okupēja Bohēmiju un Morāviju. Čehoslovākija beidza eksistēt.
- 16. marts — Ungārija okupēja Čehoslovākijai piederējušo Karpatu Rutēniju.
- 20. marts — Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzstādīja ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas apgabala atdošanu Vācijai.
- 22. marts — Vācija okupēja Klaipēdas apgabalu.
- 28. marts — Spānijas pilsoņu karš: ģenerālisimusa Fransisko Franko vadītais nacionālistu karaspēks ieņēma Madridi.
Aprīlis
[labot | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — ģeneralisimuss Fransisko Franko paziņoja par Spānijas pilsoņu kara beigām, kad bija padevušies pēdējie republikāņu spēki.
- 4. aprīlis — beidzās Slovākijas—Ungārijas karš. Slovākija bija spiesta atdot Ungārijai daļu savas teritorijas.
- 7. aprīlis — Itālija iebruka Albānijā.
Maijs
[labot | labot pirmkodu]- 21.—28. maijs — Lietuvā notika Eiropas čempionāts basketbolā.
Jūnijs
[labot | labot pirmkodu]- 7. jūnijs — Berlīnē parakstīja neuzbrukšanas līgumu starp Latviju un Vāciju un arī starp Igauniju un Vāciju.
Augusts
[labot | labot pirmkodu]- 23. augusts — Molotova—Ribentropa pakts starp Vāciju un PSRS: Hitlers un Staļins noslēdza neuzbrukšanas līgumu, kā arī slepenprotokolos vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu savā starpā.
Septembris
[labot | labot pirmkodu]- 1. septembris:
- ar Polijas kampaņu aizsākās Otrais pasaules karš.
- nodibināts Dzelzs krusta Bruņinieka krusts.
- 8. septembris — izveidota Venecuēlas Centrālā banka.
Oktobris
[labot | labot pirmkodu]- 5. oktobris — Maskavā tika parakstīts Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, saskaņā ar kuru PSRS varēja ievest Latvijā 25 000 vīru lielu karaspēka kontingentu un ierīkot sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes.
Novembris
[labot | labot pirmkodu]- 30. novembris:
- sākās Ziemas karš.
- Brazīlijā, Riodežaneiro štatā izveidots Organsu kalnu nacionālais parks.
Decembris
[labot | labot pirmkodu]- 17. decembris — Otrais pasaules karš: norisinājās Riverpleitas kauja.
- 20. decembris — PSRS pirmo reizi piešķirts Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukums.
Nezināms datums
[labot | labot pirmkodu]- izveidota Afganistānas Banka.
Dzimuši
[labot | labot pirmkodu]Janvāris
[labot | labot pirmkodu]- 3. janvāris — Bobijs Halls (Bobby Hull), Kanādas hokejists (miris 2023. gadā)
- 6. janvāris — Valērijs Lobanovskis (Вале́рій Лобано́вський), ukraiņu futbolists un treneris (miris 2002. gadā)
- 29. janvāris — Žermēna Grīra (Germaine Greer), Austrālijas rakstniece
Februāris
[labot | labot pirmkodu]- 3. februāris — Maikls Čimino (Michael Cimino), ASV kinorežisors (miris 2016. gadā)
- 12. februāris — Rejs Manzareks (Ray Manczarek), ASV mūziķis (miris 2013. gadā)
- 13. februāris — Valērijs Roždestvenskis (Валерий Рождественский), PSRS kosmonauts (miris 2011. gadā)
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 6. marts — Adams Osborns (Adam Osborne), britu autors un datoru konstruētājs (miris 2003. gadā)
- 14. marts — Bertrāns Blijē (Bertrand Blier), franču kinorežisors (miris 2025. gadā)
- 17. marts — Džovanni Trapatoni (Giovanni Trapattoni), itāļu futbolists un treneris
- 25. marts — Ians Makellens (Ian McKellen), britu aktieris
Aprīlis
[labot | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — Elija Makgrova (Ali MacGraw), amerikāņu aktrise
- 7. aprīlis:
- Deivids Frosts (David Frost), angļu žurnālists (miris 2013. gadā)
- Frānsiss Fords Kopola (Francis Ford Coppola), ASV kinorežisors
- 11. aprīlis — Luīza Lasere (Louise Lasser), amerikāņu aktrise (mirusi 2026. gadā)
- 13. aprīlis:
- Šeimuss Hīnijs (Seamus Heaney), īru dzejnieks (miris 2013. gadā)
- Pols Sorvino (Paul Sorvino), ASV aktieris un mūziķis (miris 2022. gadā)
- 19. aprīlis — Alī Hāmenejī (علی خامنه ای), irāņu šiītu garīdznieks un politiķis, Irānas augstākais līderis (miris 2026. gadā)
- 25. aprīlis — Tarčīzjo Burničs (Tarcisio Burgnich), Itālijas futbolists un futbola treneris (miris 2021. gadā)
Maijs
[labot | labot pirmkodu]- 5. maijs — Amoss Ozs (עמוס עוז), ebreju rakstnieks
- 7. maijs — Rudžero Deodato (Ruggero Deodato), itāļu kinorežisors, scenārists un aktieris (miris 2022. gadā)
- 13. maijs — Hārvijs Keitels (Harvey Keitel), ASV aktieris
- 18. maijs — Peters Grīnbergs (Peter Grünberg), vācu fiziķis (miris 2018. gadā)
- 29. maijs — Els Ansers (Al Unser), ASV autosportists (miris 2021. gadā)
Jūnijs
[labot | labot pirmkodu]- 11. jūnijs — Džekijs Stjuarts (Jackie Stewart), britu autosportists
- 13. jūnijs — Zigfrīds Fišbahers (Siegfried Fischbacher), Vācijas, ASV iluzionists un dzīvnieku dresētājs (miris 2021. gadā)
- 21. jūnijs — Salome (Salomé), spāņu dziedātāja
- 22. jūnijs — Ada Jonata (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (mirusi 2026. gadā)
Jūlijs
[labot | labot pirmkodu]- 26. jūlijs — Džons Hauards (John Howard), austrāliešu politiķis
- 30. jūlijs — Pīters Bogdanovičs (Peter Bogdanovich), ASV režisors un scenārists (miris 2022. gadā)
- 31. jūlijs — Ignasio Soko (Ignacio Zoco), Spānijas futbolists (miris 2015. gadā)
Augusts
[labot | labot pirmkodu]- 2. augusts — Vess Kreivens (Wes Craven), ASV kinorežisors, scenārists un aktieris (miris 2015. gadā)
- 9. augusts — Romāno Prodi (Romano Prodi), Itālijas politiķis
- 11. augusts — Anatolijs Kašpirovskis (Анатолий Кашпировский), Krievijas psihoterapeits (miris 2026. gadā)
- 16. augusts — Valērijs Rjumins (Валерий Рюмин), PSRS, Krievijas kosmonauts (miris 2022. gadā)
- 21. augusts — Festuss Mogae (Festus Mogae), Botsvānas politiķis (miris 2026. gadā)
- 29. augusts — Džoels Šūmahers (Joel Schumacher), ASV kinorežisors un scenārists (miris 2020. gadā)
Septembris
[labot | labot pirmkodu]- 1. septembris — Lilija Tomlina (Lily Tomlin), amerikāņu aktrise un komiķe
Oktobris
[labot | labot pirmkodu]- 7. oktobris — Harolds Kroto (Harold Kroto), britu ķīmiķis (miris 2016. gadā)
- 13. oktobris — Melinda Dilone (Melinda Dillon), amerikāņu aktrise (mirusi 2023. gadā)
- 14. oktobris — Ralfs Lorēns (Ralph Lauren), ASV modes mākslinieks
- 16. oktobris — Amansio Amaro (Amancio Amaro), Spānijas futbolists (miris 2023. gadā)
- 18. oktobris — Lī Hārvijs Osvalds (Lee Harvey Oswald), ASV prezidenta slepkava (miris 1963. gadā)
- 24. oktobris — F. Marijs Ābrahams (F. Murray Abraham), ASV aktieris
- 27. oktobris — Džons Klīzs (John Cleese), britu komiķis
- 30. oktobris — Greisa Slika (Grace Slick), ASV rokmūziķe un māksliniece
Novembris
[labot | labot pirmkodu]- 7. novembris — Maikls Birns (Michael Byrne), britu aktieris (miris 2026. gadā)
- 9. novembris — Marko Belokio (Marco Bellocchio), itāļu kinorežisors
- 15. novembris — Jafets Koto (Yaphet Kotto), amerikāņu aktieris (miris 2021. gadā)
- 26. novembris
- Marks Mārgoliss (Mark Margolis), amerikāņu aktieris (miris 2023. gadā)
- Tīna Tērnere (Tina Turner), amerikāņu dziedātāja (mirusi 2023. gadā)
Decembris
[labot | labot pirmkodu]- 2. decembris — Harijs Rīds (Harry Reid), ASV politiķis (miris 2021. gadā)
- 26. decembris — Fils Spektors (Phil Spector), ASV mūzikas producents (miris 2021. gadā)
Miruši
[labot | labot pirmkodu]- 2. janvāris — Romans Dmovskis (Roman Dmowski), poļu politiķis (dzimis 1864. gadā)
- 23. janvāris — Matiass Šindelārs (Matthias Sindelar), austriešu futbolists (dzimis 1903. gadā)
- 28. janvāris — Viljams Batlers Jeitss (William Butler Yeats), īru dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1865. gadā)
- 4. februāris — Edvards Sapīrs (Edward Sapir), ASV antropologs (dzimis 1884. gadā)
- 10. februāris — Pijs XI (Pius PP. XI), Romas pāvests (dzimis 1857. gadā)
- 11. februāris — Francis Šmits (Franz Schmidt), Austrijas komponists, čellists un pianists (dzimis 1874. gadā)
- 22. februāris — Aleksandrs Jegorovs (Александр Ильич Егоров), PSRS maršals (dzimis 1883. gadā)
- 27. februāris — Nadežda Krupska (Надежда Константиновна Крупская), Ļeņina sieva (dzimusi 1869. gadā)
- 6. marts:
- Prospērs Brigemans (Prosper Bruggeman), beļģu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1870. gadā)
- Ferdinands fon Lindemanis (Ferdinand von Lindemann), vācu matemātiķis (dzimis 1852. gadā)
- 3. maijs — Vilhelms Grēners (Wilhelm Groener), vācu politiķis (dzimis 1867. gadā)
- 24. aprīlis — Luijs Truseljē (Louis Trousselier), franču riteņbraucējs (dzimis 1881. gadā)
- 11. maijs — Jevgeņijs Millers (Евгений Карлович Миллер), Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1867. gadā)
- 19. maijs — Kārlis Radeks, padomju politiķis (dzimis 1885. gadā)
- 22. maijs — Ernsts Tollers (Ernst Toller), vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs (dzimis 1893. gadā)
- 27. maijs — Jozefs Rots (Joseph Roth), austriešu rakstnieks (dzimis 1894. gadā)
- 14. jūlijs — Alfonss Muha (Alfons Mucha), čehu mākslinieks (dzimis 1860. gadā)
- 31. jūlijs — Hedviga Rozenbaumova (Hedwiga Rosenbaumová), Bohēmijas tenisiste, divu olimpisko bronzas medaļu ieguvēja (dzimusi 1864. gadā)
- 11. augusts — Zīgfrīds Flešs (Siegfried Flesch), austriešu paukotājs (dzimis 1872. gadā)
- 23. augusts — Eižens Anrī Gravlots (Eugène-Henri Gravelotte), franču paukotājs un pirmais olimpiskais čempions paukošanā ar floreti (dzimis 1878. gadā)
- 9. septembris — Artūrs Rekems (Arthur Rackham), angļu mākslinieks (dzimis 1867. gadā)
- 11. septembris — Frederiks Steipltons (Frederick Stapleton), angļu ūdenspolo spēlētājs un peldētājs (dzimis 1877. gadā)
- 18. septembris — Kārlis Lēle (Karl Lehle), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā)
- 23. septembris — Zigmunds Freids (Sigmund Freud), austriešu ārsts, psihoanalīzes pamatlicējs (dzimis 1856. gadā)
- 28. novembris — Džeimss Neismits (James Naismith), ASV basketbola aizsācējs (dzimis 1861. gadā)
- 29. novembris — Filips Šeidemanis (Philipp Scheidemann), vācu politiķis (dzimis 1865. gadā)
- 23. decembris — Antons Fokers (Anton Fokker), nīderlandiešu/vācu aviokonstruktors (dzimis 1890. gadā)
Kalendārs
[labot pirmkodu] | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |