Valsts: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2020. gada 28. novembris, plkst. 18.22

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valsts trīs pamatpazīmes — teritorija, iedzīvotāji un suverēna vara. Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdevēja vara (parlaments, Saeima u.c.), izpildvara (valdība), bruņotie spēki, tiesas, policija un citi.

Mūsdienās gandrīz visa planētas sauszeme ir sadalīta valstīs. Vienīgi Antarktīda nav sadalīta. Kopumā ir aptuveni 200 valstis.

Nosaukuma cilme

Latviešu vārds "valsts" ir tās pašas cilmes kā vārds "valdīt" un pēc lietojuma ir ar līdzīgu nozīmi kā mūsdienu lietuviešu valodas vārds valstybė un somu valodas valtio. Sākotnēji vārdu "valsts" lietoja viena kunga varai pakļauta novada vai pagasta apzīmēšanai, tāpat kā vēl tagad to lieto krievu valodā (волость — 'pagasts') un igauņu valodā (vald — 'pagasts'). "Latvju Dainās" atrodamas tautasdziesmas, kas liecina par šo seno nozīmi: "Triju kungu valstis jāja, Mani vienu lūkotiesi: Ūzenieki, mūrenieki, Vilcenieku darbenieki" (Nr. 10861)^[1]

Vēl 18. un 19. gadsimtā ar vārdu "valsts", īpaši Vidzemes guberņas latviešu apgabalos, apzīmēja dažāda līmeņa pārvaldes, pievienojot tam attiecīgo apzīmētāju — ne tikai "ķeizara valsts" (impērija), "ķēniņa valsts" (karaliste), "lielkunga valsts" (hercogiste), bet arī "baznīcas valsts" (draudzes novads) un "muižas valsts" (muižas novads). ^[2]

Vēsturiskās valsts formas

Valsts Senajos laikos

Senajos laikos valstis bija sastopamas dažādās formās, kuras vairākkārt mainījušās. Tās bija grieķu polisas, tirānija un demokrātija. Arī Senā Roma pārdzīvoja karalistes, republikas un impērijas periodus. Senajā Ēģiptē valsts veidošanos centralizētas monarhijas veidā lielā mērā ietekmēja nepieciešamība koordinēt irigācijas sistēmas izveidošanu Nīlas ielejā.

Viena no varenākajām Seno laiku valstīm Vidusjūras reģionā bija arī Kartāga. Arī tajā tās pastāvēšanas laikā mainījās valsts formas — sākotnēji tā pēc daudzām pazīmēm atgādināja vēlētu tiesnešu — šofītu (angļu: shofet) — pārvaldītu republiku, vēlāk tā kļuva par oligarhiju, tad impēriju.

Valsts Viduslaikos

Valsts Jaunajos laikos

Jaunajos laikos, 16.—17. gadsimtā, valstis arvien vairāk nostiprinājās kā nacionālas valstis, lai gan pats nacionālas valsts jēdziens politiskajā terminoloģijā parādījās tikai 19. gadsimtā. Šo jēdzienu sākotnēji ne vienmēr un pat ne tik daudz saistīja ar nāciju vai tautu etniskā kontekstā, kā ar valdošo dinastiju vai konkrētu sabiedrības grupu ekonomiskajām interesēm vai varu kā tādu.

Valsts mūsdienās

Mūsdienās pastāv vairāk nekā 200 valstu, no tām 193 valstis ir ANO dalībvalstis, bet Vatikāns un Palestīnas Valsts ir ar ANO novērotājvalsts statusu.

Daļa ANO dalībvalstu atzīst arī šādas valstis:

Palestīnas Valsts, ko atzinušas 136 ANO dalībvalstis;
Kosova, ko atzinušas 110 ANO dalībvalstis;
Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika, ar kuru diplomātiskas attiecības pašreiz uztur 37 ANO dalībvalstis;
Taivāna (Ķīnas Republika), ko atzinušas 19 ANO dalībvalstis un Vatikāns, bet tās pārstāvniecības ir 56 valstīs;
Abhāzija, kuras suverenitāti atzinušas 5 ANO dalībvalstis (Krievijas Federācija, Nauru, Nikaragva, Tuvalu un Venecuēla);
Dienvidosetija, kuras suverenitāti atzinušas 4 ANO dalībvalstis (Krievijas Federācija, Nauru, Nikaragva un Venecuēla);
Ziemeļkipra, kuras suverenitāti atzīst vienīgi Turcija.

Kalnu Karabahas Republikas, Piedņestras Moldāvu Republikas un Somālilendas Republikas suverenitāti neatzīst neviena ANO dalībvalsts. Pastāv arī citas starptautiski neatzītas valstis.

Atsauces

↑ Latvju dainas. 1.—6.sējumi. Sakārtojis Krišjānis Barons. Rīga, 1894—1915
↑ Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 2. sējuma 479.—480 lpp.

Skatīt arī

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valstis

Suverēno valstu uzskaitījums
Atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums
Kustības par valsts izveidi
ISO 3166-1 (standarts, kurš nodrošina valstu un teritoriju nosaukumu kodus)
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latvju dainas. 1.—6.sējumi. Sakārtojis Krišjānis Barons. Rīga, 1894—1915

[2] Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 2. sējuma 479.—480 lpp.

[1]

[2]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+{{Citas nozīmes|administratīvi teritoriālu vienību|Valsts (nozīmju atdalīšana)|Valsts}}
+'''Valsts''' ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valsts trīs pamatpazīmes — [[teritorija]], [[iedzīvotāji]] un [[suverenitāte|suverēna]] vara. Valsts ietver tādas institūcijas kā [[likumdevējs|likumdevēja]] vara ([[parlaments]], [[Saeima]] u.c.), [[izpildvara]] ([[valdība]]), [[karaspēks|bruņotie spēki]], [[tiesa]]s, [[policija]] un citi.
+Mūsdienās gandrīz visa planētas [[sauszeme]] ir sadalīta valstīs. Vienīgi [[Antarktīda]] nav sadalīta. Kopumā ir aptuveni [[suverēno valstu uzskaitījums|200 valstis]].
+== Nosaukuma cilme ==
+Latviešu vārds "valsts" ir tās pašas cilmes kā vārds "valdīt" un pēc lietojuma ir ar līdzīgu nozīmi kā mūsdienu lietuviešu valodas vārds ''valstybė'' un somu valodas ''valtio''.
+Sākotnēji vārdu "valsts" lietoja viena kunga varai pakļauta novada vai [[pagasts|pagasta]] apzīmēšanai, tāpat kā vēl tagad to lieto krievu valodā (''волость'' — 'pagasts') un igauņu valodā (''vald'' — 'pagasts'). "[[Latvju Dainas|Latvju Dainās]]" atrodamas [[tautasdziesma]]s, kas liecina par šo seno nozīmi: "Triju kungu valstis jāja, Mani vienu lūkotiesi: Ūzenieki, mūrenieki, Vilcenieku darbenieki" (Nr. 10861)<ref>Latvju dainas. 1.—6.sējumi. Sakārtojis [[Krišjānis Barons]]. Rīga, 1894—1915</ref>
+Vēl 18. un 19. gadsimtā ar vārdu "valsts", īpaši [[Vidzemes guberņa]]s latviešu apgabalos, apzīmēja dažāda līmeņa pārvaldes, pievienojot tam attiecīgo apzīmētāju — ne tikai "ķeizara valsts" ([[impērija]]), "ķēniņa valsts" ([[karalis]]te), "lielkunga valsts" ([[hercogs|hercogiste]]), bet arī "baznīcas valsts" ([[draudzes novads]]) un "muižas valsts" ([[muiža]]s novads). <ref>Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 2. sējuma 479.—480 lpp.</ref>
+== Vēsturiskās valsts formas ==
+=== Valsts Senajos laikos ===
+[[Senie laiki|Senajos laikos]] valstis bija sastopamas dažādās formās, kuras vairākkārt mainījušās. Tās bija [[Senā Grieķija|grieķu]] [[polisa]]s, [[tirānija]] un [[demokrātija]]. Arī [[Senā Roma]] pārdzīvoja [[Romas karaliste|karalistes]], [[Romas republika|republikas]] un [[Romas impērija|impērijas]] periodus. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valsts veidošanos centralizētas [[monarhija]]s veidā lielā mērā ietekmēja nepieciešamība koordinēt [[irigācija]]s sistēmas izveidošanu [[Nīla]]s ielejā.
+Viena no varenākajām Seno laiku valstīm Vidusjūras reģionā bija arī [[Kartāga]]. Arī tajā tās pastāvēšanas laikā mainījās valsts formas — sākotnēji tā pēc daudzām pazīmēm atgādināja vēlētu [[tiesnesis|tiesnešu]] — šofītu ({{val|en|shofet}}) — pārvaldītu republiku, vēlāk tā kļuva par [[oligarhija|oligarhiju]], tad [[impērija|impēriju]].
+=== Valsts Viduslaikos ===
+{{nepilnīga nodaļa}}
+=== Valsts Jaunajos laikos ===
+[[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]], 16.—17. gadsimtā, valstis arvien vairāk nostiprinājās kā nacionālas valstis, lai gan pats nacionālas valsts jēdziens politiskajā terminoloģijā parādījās tikai [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]. Šo jēdzienu sākotnēji ne vienmēr un pat ne tik daudz saistīja ar [[nācija|nāciju]] vai [[tauta|tautu]] etniskā kontekstā, kā ar valdošo [[dinastija|dinastiju]] vai konkrētu [[sabiedrība]]s grupu [[ekonomika|ekonomiskajām]] interesēm vai varu kā tādu.
+=== Valsts mūsdienās ===
+{{nepilnīga nodaļa}}
+Mūsdienās pastāv vairāk nekā 200 valstu, no tām 193 valstis ir [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalstis]], bet [[Vatikāns]] un [[Palestīnas Valsts]] ir ar ANO novērotājvalsts statusu.
+Daļa ANO dalībvalstu atzīst arī šādas valstis:
+* [[Palestīnas Valsts]], ko atzinušas 136 ANO dalībvalstis;
+* [[Kosova]], ko [[Kosovas starptautiskā atzīšana|atzinušas 110 ANO dalībvalstis]];
+* [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], ar kuru diplomātiskas attiecības pašreiz uztur 37 ANO dalībvalstis;
+* [[Taivāna (Ķīnas Republika)]], ko atzinušas 19 ANO dalībvalstis un [[Vatikāns]], bet tās pārstāvniecības ir 56 valstīs;
+* [[Abhāzija]], kuras suverenitāti atzinušas 5 ANO dalībvalstis (Krievijas Federācija, Nauru, Nikaragva, Tuvalu un Venecuēla);
+* [[Dienvidosetija]], kuras suverenitāti atzinušas 4 ANO dalībvalstis (Krievijas Federācija, Nauru, Nikaragva un Venecuēla);
+* [[Ziemeļkipra]], kuras suverenitāti atzīst vienīgi [[Turcija]].
+[[Kalnu Karabahas Republika]]s, [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s un [[Somālilenda]]s Republikas suverenitāti neatzīst neviena ANO dalībvalsts. Pastāv arī citas [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|starptautiski neatzītas valstis]].
+== Atsauces ==
+{{atsauces}}
+== Skatīt arī ==
+{{commonscat|Countries|Valstis}}
+* [[Suverēno valstu uzskaitījums]]
+* [[Atkarīgo teritoriju uzskaitījums]]
+* [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums]]
+* [[Kustības par valsts izveidi]]
+* [[ISO 3166-1]] (standarts, kurš nodrošina valstu un teritoriju nosaukumu kodus)
+* [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]]
+{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}
-== WWW.NONODROMS.LV. ==
 {{autoritatīvā vadība}}

Kb10076 (diskusija | devums)